Bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma
Humāna pieeja dzīvnieku labturībai un sabiedrības veselībai
Lai uz ielām samazinātos kaķu skaits, kas tur piedzimuši, savairojušies un diemžēl nevienam nevajadzīgi arī nomiruši, nepieciešama mūsdienīga un humāna pieeja – bezsaimnieka kaķu populācijas kontrole ar sterilizācijas metodi. Ja kolonijas netiek sterilizētas, vairošanās turpinās – viena kaķene dzīves laikā var radīt līdz 180 pēcnācējiem, kuri savukārt turpina radīt nākamos.
Šī kontrole ir būtiska, lai samazinātu dzīvnieku ciešanas un infekciju risku rūpēs par sabiedrības veselību. Visā pasaulē efektīvākais veids, kā to panākt, ir sterilizācijas programmas – dzīvniekam saudzīgas un ilgtermiņā efektīvas.
vislabākie rezultāti ir tad, ja vienā reģionā gada laikā sterilizē vismaz 80-90% bezsaimnieka kaķu populācijas.
Ņemot vērā, ka tik mērķtiecīgi organizētas programmas viena reģiona ietvaros Latvijā līdz šim nav īstenotas, mēs nolēmām sākt pilotprojektu Limbažu novadā.
Rezultāti:
Sadarbība – panākumu atslēga
Veiksmīgai programmas īstenošanai nepieciešams sadarboties vairākos līmeņos:
- Programmas izstrāde
- Sadarbības partneru piesaiste
- Uzraudzība
- Finansiāls atbalsts
- Vadlīniju izstrāde programmas īstenošanai citos reģionos
- Vēlēšanās risināt bezsaimnieka kaķu problēmu reģionā
- Informatīvs atbalsts
- Veselības izvērtēšana
- Sterilizācija
- Apzīmēšana (nogriezts kreisās auss galiņš)
- Aprūpe
- Aktuālā reģistra uzturēšana
- Kaķu ķeršana un transportēšana
- Sadarbība ar kaķu aprūpētājiem
- Saziņa ar kaķu ķērājiem
- Līdzdalība kaķu ķeršanā
- Ziņošana par bezsaimnieka kaķiem
- Attieksmes maiņa
Programmas praktiskā puse
Pilotprojekta īstenošanā izšķiroša nozīme bija visu iesaistīto pušu ciešai sadarbībai.
Tās pamatā bija iedzīvotāju aktīva iesaiste un atsaucība – visbiežāk tieši viņi, sazinoties ar vietējo dzīvnieku aizsardzības biedrību “Vidzemes ķepas”, sniedza informāciju par vietām, kur uzturas nesterilizēti ielas kaķi.
Biedrība reģistrēja pieteikumus, fiksēja kaķu skaitu katrā lokācijā, izveidoja ķeršanas grafiku un organizēja kaķu nogādāšanu uz veterināro klīniku. Pēc sterilizācijas un nepieciešamās pēcoperācijas aprūpes, kad dzīvnieka veselība to atļāva, biedrības pārstāvji kaķus nogādāja atpakaļ viņu ierastajās mītnes vietās.
Plānotie izbraukumi uz lauku teritorijām nereti bija jāatliek neizbraucamu ceļu vai zemās gaisa temperatūras dēļ (zem – 4 °C), kas varētu apdraudēt kaķu veselību pēc atgriesanās viņu ierastajā vidē pēcoperācijas posmā. Tāpat straujas laikapstākļu maiņas dēļ kaķi mēdza noslēpties, līdz ar to izķeršana konkrētajā vietā ne vienmēr bija pilnīga.
Izķeršanas tika saskaņotas ar vietējiem aprūpētājiem, taču būtisks nosacījums – nebarot kaķus konkrētajā dienā – bieži netika ievērots. Tas samazināja ķeršanas iespējamību un apdraudēja operāciju drošību. Dažviet trūka arī sabiedrības atbalsta – vietējie iedzīvotāji joprojām uzskatīja sterilizāciju par nevēlamu, turpretī kaķu nekontrolētu vairošanos – par normu. Šajās vietās programmas īstenošana saskārās ar pretestību.
Programmas ieviešana
citās Latvijas pašvaldībās
Lai risinātu bezsaimnieka kaķu problēmu un veicinātu humānu, efektīvu populācijas kontroli, esam izstrādājuši vadlīnijas bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas īstenošanai. Vadlīnijas balstītas uz principu “noķer–sterilizē–atlaid”, iekļaujot dzīvnieku labturības, sabiedrības veselības un vides aizsardzības aspektus.
Vadlīnijas izstrādātas, balstoties uz Limbažu novadā īstenotās pilotprogrammas pieredzi, sniedzot praktisku pamatu efektīvai rīcībai un sadarbības modelim starp pašvaldībām, sabiedrību, veterinārārstiem un dzīvnieku aizstāvjiem.
Vadlinijas.pdf